Vakar man pavērtās iespēja piedalīties diskusijā par Līvu akvaparka nozīmi Latvijas ekonomikā, attīstības plāniem un pašreizējo situāciju tūrisma industrijā. Apmeklēt diskusiju, kas risinājās Līvu akvaparka administratīvajā zonā laiku atrada 3 no 12 ielūgtajiem Saeimas deputātiem, tajā skaitā, Alberts Krūmiņš un Ingrīda Circene no Jaunā laika. Dalībniekus kopā ar uzņēmuma pārstāvjiem viesmīlīgi uzņēma Pēteris Šmidre.
Par faktiem.
Līvu akvaparks savu darbību sācis 2003. gada 30. decembrī. Šo gadu laikā piesaistījis investīcijas 16 milj. latu apmērā un atšķirībā no tādiem izklaides industrijas grandiem kā kinoteātris „Forum Cinemas” ir pašmāju uzņēmēju projekts un lolojums. Tā rādītāji ir diezgan iespaidīgi. Vienlaicīgi tas spēj apkalpot 1300 personas, tā caurlaidība dienā ir 3500 cilvēki, gadā tas piesaista ap 340’000 apmeklētāju. Salīdzinājumam, Rundāles pils gadā uzņem 167’000 viesu. Mani, personīgi, visvairāk pārsteidza akvaparku apmeklējušo tūristu īpatsvars, proti, 60%, kas šajos gados akvaparkā ir atstājuši vairāk kā 14 miljonu latu. Akvaparks vasarā ļauj piepelnīties daudziem vietējiem jauniešiem un ir nozīmīgs Jūrmalas domes kases „bagātinātājs”. Vietējā dome, apzinoties abpusējas simbiozes izdevīgumu, ir bijusi pretimnākoša, kā rezultātā ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis objektam.
Par problēmu.
Kopš akvaparka atvēršanas tas ir bijis stabils līderis starp līdzīgiem atpūtas kompleksiem visā Ziemeļeiropā, taču pēdējos gados konkurence ir saasinājusies. Lietuviešu tūrisma biznesam „sitiens zem jostasvietas” ir mūsu piedāvātās slēpošanas iespējas ziemā - tur viņi ir bezspēcīgi, bet lietuvieši vairs nevēlas pieļaut situāciju, kad vietējie dodas peldēties pie mums Latvijā. Lietuvā top divi ievērojami akvaparki. Līdzīgi domā igauņi - tur akvaparka projektu līdzfinansē valsts ar Eiropas naudu. Mūsu akvaparkam izmantot ES naudu attīstības projektiem liedz Latvijā spēkā esošā likumdošana, jo akvaparks neskaitās ražošanas uzņēmums. Akvaparks ne vienreiz vien saņēmis noraidošas atbildes uz pieteikumiem apgūt visdažādākos ES fondus.
Par nākotni.
Akvaparka vadība apzinās, ka bez investīciju piesaistes tālākā akvaparka attīstībā ir apdraudēta tā pastāvēšana. Ir nepieciešami līdzekļi, ko investēt jaunā rekreācijas korpusā, uzlabot kompleksa energoefektivitātes rādītājus un ierīkot sērfinga viļņa stimulatoru, kas būs viens no retajiem Eiropā. Šāds attīstības projekts ar sērfinga iespējām būtu pielīdzināms vispasaules slavenajam Aerodium vēja tunelim, kura CV ir ierakstīta Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, izstādei Expo 2010 un citi Latvijas valstij nozīmīgi notikumi. Nepieciešamās investīcijas sastāda 4 milj. eiro. Akvaparks lūdz atbalstu deputātiem piekļūt Eiropas līdzfinansējumam garantējot pamatsummu nodrošināt no iekšējiem resursiem, nevis lūgt pašvaldības vai valsts atbalstu.
Kopsavilkumam.
Jebkurā gadījumā absurda ir situācija, kad uzņēmums - milzīgs nodokļu maksātājs, Ziemeļeiropas vadošais akvaparks, nozīmīgs tūristu piesaistes objekts, darbadevējs daudziem jauniešiem, birokrātisku nepilnību dēļ nav tiesīgs apgūt ES naudu, kā arī līdz šim nav saņēmis atbalstu no valsts puses. Motivācijai varam pavērot mūsu kaimiņvalsti Igauniju, kuri par tūrisma attīstību domā valstiskā līmenī. Igaunijā līdzīgs projekts ticis līdzfinansēts ar valsts palīdzību, vienlaicīgi apgūstot arī Eiropas naudu. Šī ir tā reize, kad problēmas risinājums slēpjas nevis papildus finanšu līdzekļu piesaistē no budžeta, bet gan apņēmībā un gribā risināt šo jautājumu. Ir nepieciešams atbalstīt izmaiņas likumdošanā, kas ļautu saņemt Eiropas līdzfinansējumu šādiem tūrisma un atpūtas objektiem visā Latvijā. To, ka tas nav nekas neiespējams pierāda situācijā ar gaļas pārstrādes uzņēmumu Jēkabpilī. Saeimas deputāti 2009.gada septembrī atbalstīja izmaiņas likumdošanā, kā rezultātā Latvijas gaļas pārstrādātājiem tika dota iespēja uzsākt darbu jaunā gaļas pārstrādes jomā – „košera’ gaļas ražošanā, kas ir pieprasīts produkts ārvalstīs. Jēkabpils uzņēmumam, šo likuma grozījumu rezultātā, tika dota iespēja uzsākt gaļas eksportu, saglabāt esošās darba vietas, izveidot jaunas, kā arī turpināt maksāt nodokļus pašvaldības un valsts budžetā. Manā izpratnē situācijas ir analogas.
Mēs jau šodien esam lepni, ka mūsu Līvu akvaparks ir lielākais Ziemeļeiropā, kam drīzumā būs viens no retajiem sērfinga kompleksiem visā Eiropā. Mūsu mērķis ir darīt visu, lai tā vēl būtu daudzus gadus.
Turpinājums sekos...
Līvu akvaparks savu darbību sācis 2003. gada 30. decembrī. Šo gadu laikā piesaistījis investīcijas 16 milj. latu apmērā un atšķirībā no tādiem izklaides industrijas grandiem kā kinoteātris „Forum Cinemas” ir pašmāju uzņēmēju projekts un lolojums. Tā rādītāji ir diezgan iespaidīgi. Vienlaicīgi tas spēj apkalpot 1300 personas, tā caurlaidība dienā ir 3500 cilvēki, gadā tas piesaista ap 340’000 apmeklētāju. Salīdzinājumam, Rundāles pils gadā uzņem 167’000 viesu. Mani, personīgi, visvairāk pārsteidza akvaparku apmeklējušo tūristu īpatsvars, proti, 60%, kas šajos gados akvaparkā ir atstājuši vairāk kā 14 miljonu latu. Akvaparks vasarā ļauj piepelnīties daudziem vietējiem jauniešiem un ir nozīmīgs Jūrmalas domes kases „bagātinātājs”. Vietējā dome, apzinoties abpusējas simbiozes izdevīgumu, ir bijusi pretimnākoša, kā rezultātā ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis objektam.
Par problēmu.
Kopš akvaparka atvēršanas tas ir bijis stabils līderis starp līdzīgiem atpūtas kompleksiem visā Ziemeļeiropā, taču pēdējos gados konkurence ir saasinājusies. Lietuviešu tūrisma biznesam „sitiens zem jostasvietas” ir mūsu piedāvātās slēpošanas iespējas ziemā - tur viņi ir bezspēcīgi, bet lietuvieši vairs nevēlas pieļaut situāciju, kad vietējie dodas peldēties pie mums Latvijā. Lietuvā top divi ievērojami akvaparki. Līdzīgi domā igauņi - tur akvaparka projektu līdzfinansē valsts ar Eiropas naudu. Mūsu akvaparkam izmantot ES naudu attīstības projektiem liedz Latvijā spēkā esošā likumdošana, jo akvaparks neskaitās ražošanas uzņēmums. Akvaparks ne vienreiz vien saņēmis noraidošas atbildes uz pieteikumiem apgūt visdažādākos ES fondus.
Par nākotni.
Akvaparka vadība apzinās, ka bez investīciju piesaistes tālākā akvaparka attīstībā ir apdraudēta tā pastāvēšana. Ir nepieciešami līdzekļi, ko investēt jaunā rekreācijas korpusā, uzlabot kompleksa energoefektivitātes rādītājus un ierīkot sērfinga viļņa stimulatoru, kas būs viens no retajiem Eiropā. Šāds attīstības projekts ar sērfinga iespējām būtu pielīdzināms vispasaules slavenajam Aerodium vēja tunelim, kura CV ir ierakstīta Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, izstādei Expo 2010 un citi Latvijas valstij nozīmīgi notikumi. Nepieciešamās investīcijas sastāda 4 milj. eiro. Akvaparks lūdz atbalstu deputātiem piekļūt Eiropas līdzfinansējumam garantējot pamatsummu nodrošināt no iekšējiem resursiem, nevis lūgt pašvaldības vai valsts atbalstu.
Kopsavilkumam.
Jebkurā gadījumā absurda ir situācija, kad uzņēmums - milzīgs nodokļu maksātājs, Ziemeļeiropas vadošais akvaparks, nozīmīgs tūristu piesaistes objekts, darbadevējs daudziem jauniešiem, birokrātisku nepilnību dēļ nav tiesīgs apgūt ES naudu, kā arī līdz šim nav saņēmis atbalstu no valsts puses. Motivācijai varam pavērot mūsu kaimiņvalsti Igauniju, kuri par tūrisma attīstību domā valstiskā līmenī. Igaunijā līdzīgs projekts ticis līdzfinansēts ar valsts palīdzību, vienlaicīgi apgūstot arī Eiropas naudu. Šī ir tā reize, kad problēmas risinājums slēpjas nevis papildus finanšu līdzekļu piesaistē no budžeta, bet gan apņēmībā un gribā risināt šo jautājumu. Ir nepieciešams atbalstīt izmaiņas likumdošanā, kas ļautu saņemt Eiropas līdzfinansējumu šādiem tūrisma un atpūtas objektiem visā Latvijā. To, ka tas nav nekas neiespējams pierāda situācijā ar gaļas pārstrādes uzņēmumu Jēkabpilī. Saeimas deputāti 2009.gada septembrī atbalstīja izmaiņas likumdošanā, kā rezultātā Latvijas gaļas pārstrādātājiem tika dota iespēja uzsākt darbu jaunā gaļas pārstrādes jomā – „košera’ gaļas ražošanā, kas ir pieprasīts produkts ārvalstīs. Jēkabpils uzņēmumam, šo likuma grozījumu rezultātā, tika dota iespēja uzsākt gaļas eksportu, saglabāt esošās darba vietas, izveidot jaunas, kā arī turpināt maksāt nodokļus pašvaldības un valsts budžetā. Manā izpratnē situācijas ir analogas.
Mēs jau šodien esam lepni, ka mūsu Līvu akvaparks ir lielākais Ziemeļeiropā, kam drīzumā būs viens no retajiem sērfinga kompleksiem visā Eiropā. Mūsu mērķis ir darīt visu, lai tā vēl būtu daudzus gadus.
Turpinājums sekos...
