Uzskats, ka politika ir slēgts bagāto un slaveno klubiņš, kur panākumus garantē maka biezums un mūžīgā slava ir nodrošināta, ir stereotips. Politika ir pastāvīgs un smags darbs, kas pieprasa nemitīgu modrību, personisko izaugsmi un ideju horizonta nebeidzamus plašumus.
Pirms trīs gadiem nākot uz Jauno laiku, es gribēju būt daļa no tiem, kas veido atklātu politiku, kas ir brīva no savtīguma un korupcijas. Es gribu dzīvot attīstītā un progresīvā valstī, kur katram pilsonim ir iespējas sasniegt savus mērķus un es gribu, lai šī valsts ir tieši Latvija.
Valsts vadība ir pastāvīgs un radošs process. Lai veiktu šo procesu politiķiem ir nepieciešamas zināšanas, pieredze, augsta motivācija, spēja samērīgi un izsvērti apmierināt sabiedrības grupu vajadzības, vīzija par nākotni un, protams, spēja nolikt malā savas personiskās ambīcijas valsts attīstības vārdā. Vara ir jāuztic profesionāliem politiķiem, kas sevi ir pierādījuši ar darbiem.
Es joprojām uzskatu, ka smags darbs un neatlaidība ir garants labākai rītdienai. To jāapzinās kā politiķiem tā sabiedrībai. Katram, kurš izsaka kritiku ir pienākums, likt priekšā labāku ideju vai risinājumu un rādīt citu ceļu ar savu piemēru, ne vārdiem. Runā, ka latvieši neprotestē, bet vienkārši aiziet. Es tam nepiekrītu un saku, ka labākais protests ir konstruktīva pretdarbība ar mērķi uzlabot sistēmu.
Šo gadu laikā manos principos nekas nav mainījies. Jaunā laika principu mantotājs ir Vienotība. Vienotība kļūs par lielu, pieredzējušu un profesionālu partiju, apkopojot labāko no visām ietilpstošajām organizācijām. Vienotības komandā neapšaubāmi ir profesionāļi ar lielu pieredzi, vēlmi un spēju strādāt valsts labā, no kuriem var daudz ko mācīties un šad tad iemācīt arī viņiem pašiem. Arī es esmu daļa no Vienotības komandas. Esmu lepns un pateicīgs, ka ikdienā varu strādāt kopā ar mūsu biedriem, deputātiem, ministriem.
Vienotība un Valda Dombrovska abas vadītās valdības ir spējušas pārsteidzoši īsā laikā atgriezt Latvijas ekonomiku uz izaugsmes ceļa. Iekšzemes kopprodukts aug sesto ceturksni no vietas, bezdarbs no 17% samazinājies līdz 12%. Latvijai nekad nav bijuši tik augsti eksporta rādītāji kā šobrīd. Esam atguvuši ārvalstu investoru uzticību līdz ar kredītreitingu kompāniju pastāvīgo pozitīvo novērtējumu, līdz ar ko kreditēšanas un būvniecības apjomi pieaug. Esam ceļā uz Eiro zonu. Kas vēl jo būtiskāk- šie rādītāji pastāvīgi uzlabojas.
Taču mums vēl ir daudz darba priekšā.
Kā būtiskāko es uzsveru politiskās kūlturtelpas pilnveidi. Politiķiem ir jāapvieno spēki valsts attīstības nodrošināšanai, ne jātērē tie sīkumainos strīdos.
Joprojām liels izaicinājums ir partiju iekšējās demokrātijas stiprināšana un pilnveide. Tām jāspēj pulcēt cilvēki, piedāvājot tiem iespējas. Iespējas īstenot savas idejas, iespējas līdzdarboties, iespējas augt.
Milzīgs jautājums ir mūsu izglītība. Skolās sistemātiski nemāca ne valsts pārvaldi, ne indivīda tiesības un pienākumus attiecībā pret citiem. Politika bieži ir tabu jautājums. Mums ir bērnu tiesību aizsardzības likums uz dučiem lapu, bet vai kāds bērns ir iepazīstināts ar tajā iekļautajiem principiem? Vai vecāki zina kas tur rakstīts? Kā indivīds var pilnvērtīgi dzīvot valstī nezinot tās pamatprincipus un iekārtu? Likums nosaka, ka tā nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet kas tiek darīts, lai 14 gadīgs jaunietis (iestājas kriminālatbildība) zinātu šo likumu?
Demokrātija ir mūsu dāvana, ko jāprot lietot. Divdesmit gadi pavadīti tajā, pretstatā tādām simtgadu Eiropas demokrātijām kā ,piemēram, Anglija, ir ļoti īss laiks, kurā kā valsts esam paveikuši ļoti daudz. Mēs bieži nenovērtējam doto mums vārda brīvību, cilvēktiesības, brīvas vēlēšanas, varas dalīšanas principu. Latvija ir valsts, kurai sevi atkal jāpierāda no jauna tirdzniecībā, ražošanā, kultūrā un idejās. Mēs mācamies ātri, un ticu, ka tuvākajā nākotnē būsim paraugs citiem.
Mēs dzīvojam vidē, kuru paši veidojam ik dienu. No mūsu izvēlēm un darbībām ir atkarīgs ceļš, kuru mēs iesim un vieta kur nonāksim. Tad veidosim Latviju kopā.
Pirms trīs gadiem nākot uz Jauno laiku, es gribēju būt daļa no tiem, kas veido atklātu politiku, kas ir brīva no savtīguma un korupcijas. Es gribu dzīvot attīstītā un progresīvā valstī, kur katram pilsonim ir iespējas sasniegt savus mērķus un es gribu, lai šī valsts ir tieši Latvija.
Valsts vadība ir pastāvīgs un radošs process. Lai veiktu šo procesu politiķiem ir nepieciešamas zināšanas, pieredze, augsta motivācija, spēja samērīgi un izsvērti apmierināt sabiedrības grupu vajadzības, vīzija par nākotni un, protams, spēja nolikt malā savas personiskās ambīcijas valsts attīstības vārdā. Vara ir jāuztic profesionāliem politiķiem, kas sevi ir pierādījuši ar darbiem.
Es joprojām uzskatu, ka smags darbs un neatlaidība ir garants labākai rītdienai. To jāapzinās kā politiķiem tā sabiedrībai. Katram, kurš izsaka kritiku ir pienākums, likt priekšā labāku ideju vai risinājumu un rādīt citu ceļu ar savu piemēru, ne vārdiem. Runā, ka latvieši neprotestē, bet vienkārši aiziet. Es tam nepiekrītu un saku, ka labākais protests ir konstruktīva pretdarbība ar mērķi uzlabot sistēmu.
Šo gadu laikā manos principos nekas nav mainījies. Jaunā laika principu mantotājs ir Vienotība. Vienotība kļūs par lielu, pieredzējušu un profesionālu partiju, apkopojot labāko no visām ietilpstošajām organizācijām. Vienotības komandā neapšaubāmi ir profesionāļi ar lielu pieredzi, vēlmi un spēju strādāt valsts labā, no kuriem var daudz ko mācīties un šad tad iemācīt arī viņiem pašiem. Arī es esmu daļa no Vienotības komandas. Esmu lepns un pateicīgs, ka ikdienā varu strādāt kopā ar mūsu biedriem, deputātiem, ministriem.
Vienotība un Valda Dombrovska abas vadītās valdības ir spējušas pārsteidzoši īsā laikā atgriezt Latvijas ekonomiku uz izaugsmes ceļa. Iekšzemes kopprodukts aug sesto ceturksni no vietas, bezdarbs no 17% samazinājies līdz 12%. Latvijai nekad nav bijuši tik augsti eksporta rādītāji kā šobrīd. Esam atguvuši ārvalstu investoru uzticību līdz ar kredītreitingu kompāniju pastāvīgo pozitīvo novērtējumu, līdz ar ko kreditēšanas un būvniecības apjomi pieaug. Esam ceļā uz Eiro zonu. Kas vēl jo būtiskāk- šie rādītāji pastāvīgi uzlabojas.
Taču mums vēl ir daudz darba priekšā.
Kā būtiskāko es uzsveru politiskās kūlturtelpas pilnveidi. Politiķiem ir jāapvieno spēki valsts attīstības nodrošināšanai, ne jātērē tie sīkumainos strīdos.
Joprojām liels izaicinājums ir partiju iekšējās demokrātijas stiprināšana un pilnveide. Tām jāspēj pulcēt cilvēki, piedāvājot tiem iespējas. Iespējas īstenot savas idejas, iespējas līdzdarboties, iespējas augt.
Milzīgs jautājums ir mūsu izglītība. Skolās sistemātiski nemāca ne valsts pārvaldi, ne indivīda tiesības un pienākumus attiecībā pret citiem. Politika bieži ir tabu jautājums. Mums ir bērnu tiesību aizsardzības likums uz dučiem lapu, bet vai kāds bērns ir iepazīstināts ar tajā iekļautajiem principiem? Vai vecāki zina kas tur rakstīts? Kā indivīds var pilnvērtīgi dzīvot valstī nezinot tās pamatprincipus un iekārtu? Likums nosaka, ka tā nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet kas tiek darīts, lai 14 gadīgs jaunietis (iestājas kriminālatbildība) zinātu šo likumu?
Demokrātija ir mūsu dāvana, ko jāprot lietot. Divdesmit gadi pavadīti tajā, pretstatā tādām simtgadu Eiropas demokrātijām kā ,piemēram, Anglija, ir ļoti īss laiks, kurā kā valsts esam paveikuši ļoti daudz. Mēs bieži nenovērtējam doto mums vārda brīvību, cilvēktiesības, brīvas vēlēšanas, varas dalīšanas principu. Latvija ir valsts, kurai sevi atkal jāpierāda no jauna tirdzniecībā, ražošanā, kultūrā un idejās. Mēs mācamies ātri, un ticu, ka tuvākajā nākotnē būsim paraugs citiem.
Mēs dzīvojam vidē, kuru paši veidojam ik dienu. No mūsu izvēlēm un darbībām ir atkarīgs ceļš, kuru mēs iesim un vieta kur nonāksim. Tad veidosim Latviju kopā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru