Vai Vienotībai jātuvinās ar RP?

Atļaušos oponēt viedoklim par nepieciešamību Vienotībai tuvināties ar Reformu partiju.

Jau vairāk kā gadu Reformu partiju atbalsta vidēji 3 no 200 cilvēkiem visā valstī un ne bez iemesla. Šī partija savā darbībā regulāri diskreditē pati sevi un Latvijas partijas kopumā. Atcerēsimies toreiz vēl ZRP premjera amata kandidāta izvēli, kas pārsteidza visu valsti un joprojām turpina to darīt jau kā VARAM ministrs. Mēģinājumu Vienotību atstāt opozīcijā. RP frakcijas šķelšanās iemeslus. Ķīļa "reformas" izglītībā. Bijušā Prezidenta auto un dzīvesvietas sāgu. Tas viss rezultējies ar partiju kuras biedru skaits mērāms ar ievēlētājām amatpersonām un izgāšanos pašvaldību vēlēšanās.

Šeit nav runa par liberālo Dombrovski, konservatīvo Kozlovski, kur nu vēl par Pavļutu kurš nav šīs partijas biedrs, bet par to ka RP vienmēr būs ZRP un tās darbus visi ļoti labi atceras.

Vai tiešām Vienotībai nepieciešama RP nedarbu slava, lai Dombrovskis turpmāk varētu par viņiem skaidroties?

Laiks eksperimentiem ar RP bija pirms pašvaldību vēlēšanām, kad varēja dalīt vietas sarakstā, rakstīt programmas, pastrīdēties, un cerēt, ka RP atkopsies. Tad zaudēt īsti nebija ko, jo reti kurš ticēja uzvarai Rīgā. Nedomāju, ka iepriekš nosauktās apvienošanās neatņemamas aktivitātes vairos sabiedrības ticību un Vienotības rezultātu nākamajā Saeimā.

Reformu partija nav atsevišķas labi strādājošas amatpersonas, vai Saiemas kolēģi, bet tas kā to redz sabiedrība: Zatlers, Ķīlis,  Edmunds ar visām sajūtām ko šie līderi rada parastā vēlētājā.

Vienotībai jebkādā apvienībā ar Reformu partiju būs grūtāk veidot nākamo valdību. Nākamā valdības partneru izvēle būs starp sliktu un vēl sliktāku. Piemēram, vai Vienotības un RP apvienība sadarbosies ar pašvaldību vēlēšanu uzvarētājiem Zaļo un Zemnieku savienību veidojot 2014 gada valdību? NA arī būs savi argumenti sadarbībai ar RP, bet izvēle ar ko sadarboties krietni šaurāka kā Zaļajiem vai Eināram.

Vēl arī jautājums par to - kādus cilvēkus zaudēs abas partijas pie apvienošanās, kas neapšaubāmi notiks. Vai nedosim vieglus argumentus kādam iet pie citiem sakot: "Šī partiju apvienība nodod manus principus..".

Galu galā sajūtas prognozējot šīs apvienības popularitāti ir, ka būs jārēķina vidējais aritmētiskais, nevis saskaitāmo summa.

Vai SC ir jāizstrādā likums par Rīgu un jānosaka kā ievēlēs pašvaldību vadītājus?

Saskaņai ir lieliska vēlēšanu stratēģija, par to šaubu nav. Saliksim visu kopā. Viņiem ir ļoti talantīgs un mīlēts pirmais Nr. Tiek izmantots domes administratīvai resurss,  tagad tiek atbruņotas opozicionāru programmas un spēlēts uz iekšējām nesaskaņām. 

Pirmkārt, tas ir daudz pieminētais, mūžīgi piesauktais, bet tā arī juridiskās komisijas saules gaismu neredzējušai likums „Par Rīgu”. Ko tur rakstīt neviens īsti vēl nezin, tikai nojauš, bet, ja atceramies, tad šis ir viens no daudzu partiju programmu punktiem. Faktiski jau aiz tā slēpjas vēlme izsist lielāku labumu Rīgai.

Par tieši vēlētiem pilsētu mēriem. Lielākā individuālā atbildība ir lieta, kuru es ļoti atbalstu, pat neskatoties uz to, ka šoreiz to ir aktualizējis SC. Piedāvājums ir deviņās lielākajās pilsētas mēru ievēlēt tiešās vēlēšanās. Neviens nešaubās, ka sabiedrībā tāds priekšlikums izpelnīsies milzīgu popularitāti. Dzīvē tas nozīmē saņemt Nilu un Lembergu kā “mūžīgos mērus”,  kā arī pašvaldību pretnostatīšanu esošajai koalīcijai un tālāko savstarpējo konfrontāciju.

Varētu jau teikt, lai Saskaņa tur ņemās un bārsta savas idejas. Tomēr viss izskatās nopietnāk. Nils ir ticies ar Edmundu, tad kopā  publiski ir iznākuši  ar viedokli, ka likumam būt. Nešaubīsimies, ka aizmuguriski vienošanās ir panākta. Saeimā balsis ja vēl nav sarunātas, tad tūlīt būs. 

Nevienam nevajadzētu būt pārsteigtam, ja arī Edmunds atbalstīs ideju par mēriem. Jo RP,VL,SC atbalsta tieši vēlētu Valsts prezidentu. Ja veiksmīgi nostrādās tieši vēlētie mēri, nākamais solis nebūs ilgi jādomā- tieši vēlēts Valsts prezidents. Ko mēs ievēlēsim? To jau tagad rāda socioloģija.

Vai Nila „Likums par Rīgu” ir SC prasītā samaksa par kādu RP lūgumu. Vai vienkāršs RP mēģinājums būt draudzīgākam ar SC un grūti spiest. Tomēr ir viegli izdarīt secinājumu, ka koalīcijas partneri ātri mācās sarunāt opozīcijas balsis, kas var izvērties tālākā draudzībā.

Protams, šāda veida draudzība no RP puses, ir kā kost saindētā ābolā atkal un atkal. Kā nekā atcerēsimies, ka SC ir RP 3% reitinga iemesls. To tā kā vajadzētu saprast. 

Kā izvērsīsies abu iepriekšējo ideju realizācija atkarājas no tā, cik liela ietekme uz to būs SC. Domāju Vienotības deputātiem vajadzētu parunāt ar kolēģiem no RP frakcijas, vai tie nevēlētos koalīcijas ietvaros apspriest viņu iniciatīvas, tādejādi neizrokot atdusas bedri koalīcijas partneriem uz 2014. gadu.

Tieši vēlētās amatpersonas un personīgā atbildība ir ļoti skaisti, tomēr pieņemot šādus lēmumus ir jādomā, kuru politķu padomus klausīt un kas beigās sanāks. Vai tiešām Rīga un lielākās pilsētas ir jāatdod tiem, kas zog, bet dalās ar citiem? Vai mīl Latviju, bet mēģija panākt divvalodību un kavē tālāku integrāciju ES?

Neabšaubāmi daži politiskie spēki māk "piebarot" labāk par citiem, tādejādi panākot  tautas mīlestību "caur vēderu". Tagadējas politiskās izvēles ir ar būtiski tālejošākām sekām, kā var šķist sākumā. No draudzības ar SC (esošajā formā) ilgtermiņā zaudēsim krietni vairāk kā iegūsim.

Esošas jautājumus iespējams risināt arī citiem ceļiem un līdzekļiem

Vai valdības patijām Rīgā jāiet kopā?

25.11.2012 

Atzīšos, neesmu viena saraksta idejas piekritējs uz šīm pašvaldību vēlēšanām. Domāju, ka apvienojot Vienotību, Nacionālo apvienību un Reformu partiju vienā sarakstā, var sanākt vienīgi raizes par ieņemamajām vietām sarakstā un jaunajā sasaukumā, to proporcijām, programmu, pirmo numuru un galu galā svītrošanas maratona iespējamību. Visupirms vienota saraksta kandidātiem ir jābūt vēlmei tādā atrasties, un jānotiek konstruktīvai sadarbībai starp iesaistītajām partijām. Šāda veida draudzībai ir jānobriest. Iespējams tas viss mūs vājinātu kā piedāvājumu pirmsvēlēšanu posmā izteicējiem, kā arī uz to nekautrētos norādīt mūsu "saskanīgie" politiskie oponenti.

Tomēr sadarbības forma, kas aptvertu V, NA un RP, ir absolūti nepieciešama un loģiska.

Sākšu ar loģiku.

Ja 2013. gadā nepienāks daudz piesauktais pasaules gals, tad Nilam būs būt kopā ar Ameriku. Pēdējā SC Rīgas žurnālā varam iepazīties ar Rīgas ZOO darbu Līdakas izpildījumā. Domāju, ka Zaļo parādīšanās SC žurnālā nav nejauša, un tuvākajā nākotnē varēsim uzskatāmi novērot šīs sakritības patiesos iemeslus. Tātad, Rīgas draugi ir Nils, Ameriks un katram gadījumam Zaļie (turpmāk NAZ). Mūsu triju partiju pārstāvjus atstājot strīdēties aiz borta. NAZ ir mūs apspēlējis tā, ka mūsu vienīgie iespējamie draugi ir Nacionāļi un Reformisti. Zaļo uzdevums vienkāršs - nošķelt valdības partijām balsis.

Nepieciešamība.

Kādā intervijā RP jau paziņoja, ka Rīgā ir gatavi sadarboties ar visiem. Nepatīkami! Sanāk, ka nevaram būt droši vai NAZ neapvārdos RP un tādējādi neiedzīs pēdējo "uzticības" naglu V cerību zārkā. Lai tas nenotiktu, mums izšķiroši svarīgas ir labas attiecības ar šo partiju.

Tā kā Vienotība Rīgā necer uz 51%, mums ir nepieciešami sadarbības partneri. Gribam vai nē tie būs NA un RP. Lai pārņemtu varu Rīgā, tam ir jāsagatavojas. Rīgas konference noslēgs programmas gatavošanas posmu un nešaubos drīz noskaidrosies mūsu pirmais Nr. Turpinājumā ir svarīgi sēsties pie sadarbības galda, apvienojot mūsu partnerus, un izstrādāt stratēģiju NAZ gāšanai, kura jau laikus atbild uz mums un vēlētājiem svarīgiem jautājumiem - partiju atbildības jomas, idejas konkrētajās jomās, kopējie partiju mērķi, mūsu savienības līderi,  kampaņas elementi utt. Protams, arī jānolaiž mūsu starpā esošais saspīlējums, jeb, kā tautā mēdz sacīt – tvaiks. Vēlētājam ir jāredz, ka mums ir plāns, un tas, ka esam gatavi Rīgai jau tagad. Par mums ir vērts balsot.

Alianse ilgtermiņā ir spēcīgākas par indivīdiem.

Ja mums, triju partiju aliansei, iegūstot vairākumu Rīgā nebūs atbildes uz sadarbības pamatjautājumiem, vai sāksim par tiem kašķēties uzreiz pēc vēlēšanām, būs vairāk kā nepatīkami. Oponenti darīs visu, lai mūs diskreditētu vēlētāju un partneru acīs. Ja mums neizdosies labi vadīt un pārvaldīt Rīgas pašvaldību (un latiņa ir pacelta ļoti augstu), tad vēlētājam mēs parādīsim ka "latviskais" bloks nav spējīgs strādāt. Tas nozīmēs Rīgas zaudēšanu ilgtermiņā un "labā NAZ" atgriešanos.

Ir sācies vēlēšanu maratons. 2013. gada velēšanas lielā mērā var izvērsties par 2014. gada vēlēšanu "iesildīšanos" vai "priekšspēli" un, lai kā negribētos atzīt, iespējamā scenārija melnrakstu nacionālajām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kopēji saraksti, vēlēšanu koalīcijas, draugi un nedraugi būs arī 2014.gada jautājumi. Labāk ir tos risināt jau laicīgi. Būtu vairāk kā slikti, ja arī tad RP nebūs mainījusi domas par sadarbību ar "viesiem" (NAZ). 

Savlaicīga sadarbība un kopēja stratēģija stiprinās mūs visus un neapšaubāmi palīdzēs uzvarēt gaidāmajās vēlēšanās.